OreMan – Padomi un ieteikumi

OreMan

OreMan

Šoreiz jautājumus sīki izskatīja, un par tiem izklāstīja savu viedokli Oreman, jeb Edgars.
Ikdienā, kad Edgara laiku neaizņem skriešana, pārtikas uzņemšana vai jaunas informācijas meklēšana par šīm un citām saistītām lietām, nodarbojās ar zinātnisko pētniecību. Skriešanas ziņā, viņa labākie sasniegumi ir 1:27:02 pusmaratonā un 3:28:56 maratonā. Interesanti iznācis, ka par vieniem no saviem lielākajiem sasniegumiem viņš uzskata abas savas pēdējās 15 km sacensības, no kurām vienā izskrēja no stundas (59:19), bet otrā debitēja basām kājām šādā distancē šosejā, tiekot pie sava otrā labākā laika.

Pats sevi sauc par garo distanču skrējējs un par savu nākotni uzskata ultramaratonus. Edgars lepojas ar trim, lai ne pārāk ātri, bet tomēr pieveiktām ultrām – divas sacensībās un vienu uzdāvināja sev 30. dzimšanas dienā, noskrienot 30 jūdzes. Cer, ka šogad šo skaitu dubultot, jo viņa plānos līdz gada beigām ir vēl trīs ultrasacensības. Vismaz vienu no tiem apņemas noskriet basām kājām.

Runājot par godalgotām vietām sacensībās, tās Edgaram ir ļoti grūti iegūt, jo viņš nav no ātrā gala skrējējiem. Taču reizēm tomēr šādas tādas izdevības gadās. Viņam tagad ļoti patīk Carnikavas dambja skrējiens, jo tajā divus gadus pēc kārtas ir ticis uz pjedestāla – Elites vīru grupā, pērngad iegūdams uzvaru, bet šogad 3. vietu. Tāpat Juglas apļu kopvērtējumā jau pāris gadu var cīnīties par godalgotām vietām, jo šeit galvenais ir pacietība un regulāra startēšana posmos.

Edgaram patīk izzināt cilvēka spēju robežas, izprast bioloģiskos un fizioloģiskos procesus, kas darbojas garo distanču skriešanā un arī citviet, un viņš nebaidās eksperimentēt ar sevi, lai uzzinātu daudz ko jaunu.

1. Kur Jūs radāt spēku/motivāciju savos pirmajos skrējienos?
Mani pirmie skrējieni bija 2008. gada aprīlī, kad padzirdēju, ka eksistē tāds Nordea Rīgas maratons un tajā ikkatrs var skriet 5,36 km garu minimaratona distanci. Domāju – kādēļ gan nepamēģināt! Neko pirms tam saistībā ar skriešanu nebiju darījis, bet izdomāju, ka gan jau vajag nedaudz pamēģināt paskriet, pirms piedalīties šajā skrējienā. Motivācijas trūkumu tolaik neizjutu, jo bija konkrēts mērķis – pieveikt šo bezgala garo distanci, kādu līdz tam nebiju nekad pat mēģinājis pieveikt.

Pēc šīm pirmajām sacensībām motivācija uz visu vasaru atkal pagaisa un atkal atjaunojās septembrī – nedēļu pirms Valmieras maratona. Tad pa šo nedēļu trīs reizes izskrēju un Valmierā pieveicu satelītskrējienu jau 5.8 km garumā 🙂 Pēc tam atkal visu ziemu pavadīju bez skriešanas un tikai 2009. gada pavasarī sāku trenēties regulāri.

Šajā brīdī man motivācijas bija pa pilnam, visu laiku gribējās skriet, jo atkal bija konkrēts mērķis – rudenī Valmierā noskriet savu pirmo pusmaratonu. Biju iegādājies Garmin GPS ierīci ar pulsometru, sastādījis sev konkrētu treniņu plānu, un viss notika.

2. Skriešana Jūsos ir ko mainījusi?
Skriešana ir daudz ko mainījusi, varētu teikt – apgriezusi visu manu dzīvi kājām gaisā 🙂 Tas noticis pakāpeniski dažu gadu garumā. Protams, pašsaprotamas ir tīri fiziskās izmaiņas – ķermeņa nostiprināšana, imunitātes paaugstināšana, fiziskās izturības palielināšana un tādas lietas. Bet, šķiet, daudz lielākas pārmaiņas notikušas garīgā plāksnē. Kad sāku skriet, vienkārši skrēju, kā mācēju un kā zināju, bet vēlāk, kad jau sāku skriet regulāri, sāku par skriešanu kaut ko papildus arī interesēties tīmeklī – kā ko darīt pareizi u.tml. Tagad tas šķiet fantastiski, cik daudz esmu pēdējos gados jauna uzzinājis un sapratis – ne tikai par skriešanu, bet arī par daudz citām lietām, pie kurām nonācu tikai caur skriešanu. Galvenais droši vien ir baskāju skriešanas pasaules atklāšana, bet varētu minēt arī vairākas citas lietas – ēšanas veidi, paradumi, diētas, vingrojumi, minimālisms ne tikai skriešanā, bet kā dzīvesveids, sevis izaicināšana dažādos aspektos, aukstumizturības treniņi utt. Visas šīs lietas varētu būt lapas kokam, kam stumbrs ir skriešana.
Nu jā, un arī neatlaidību varbūt esmu uztrenējis, pateicoties skriešanai, it sevišķi tagad, kad esmu sācis skriet katru dienu un daru to jau labu laiciņu.

3. Ko Jūs ieteiktu kādam, kas tikai tagad uzsācis savas skriešanas gaitas?
Es ieteiktu skriet ar galvu. Rūpīgi ar vēsu prātu apsvērt visu, ko par skriešanu runā apkārtējie, izvērtējot, kas tiešām uztverams nopietni un kas nē. Neko neuztvert par pašsaprotamu! Jebkuru apgalvojumu izprašņāt ar jautājumiem: `Kāpēc..?`, it īpaši tos, kas mums tiek iebaroti kā pašsaprotami – noteikti vajag nopirkt labus, tieši skriešanai piemērotus apavus, noteikti jānoskaidro savs pēdas tips, pirms sākt skriet, karstā laikā jāskrien tehniskajā T-kreklā, jādzer, kamēr vēl to negribas, jo, kad rodas slāpes, jau ir par vēlu, utt. Var sanākt liels pārsteigums, kad izrādīsies, ka liela daļa no šiem apgalvojumiem ir pilnīgi aplami un var ne tikai nedod nekādu labumu, bet par radīt ļaunumu (gan maciņam, gan veselībai). Skriešanas iesācējam es rosinātu par šīm lietām padomāt, jo tieši šī atklāsme pati par sevi var radīt prieka sajūtu, apzinoties, ka Tu vairs neesi ne no viena atkarīgs, neviens nevar pelnīt uz Tavas nezināšanas, un tieši tas varbūt ir tas brīdis, kad Tu no iesācēja kļūsti par ko vairāk 🙂

4. Cik reizes nedēļā būtu vēlams skriet, lai uzlabotu fizisko formu?
Šis droši vien ir katram individuāli. Iesācējiem būtu vēlams uzreiz nepārspīlēt un sākumā skriet tikai katru otro dienu, tas ir, ~3 reizes nedēļā. Arī pie šādiem treniņiem fiziskā forma sākumā strauji uzlabosies. Vēlāk, kad iegūts skriešanas pieradums un zināma fiziskā forma, ar 3-4 reizēm nedēļā šo formu vairs varbūt varēs tikai noturēt, ne vairs uzlabot. Tad jāsāk domāt vai nu par treniņu kvalitāti, vēršot tos kāda konkrēta mērķa realizēšanas virzienā, vai arī jāskrien biežāk – 5 vai pat 6 reizes nedēļā. Gluži katru dienu skriet var nebūt labi, jo organismam vajadzīga arī atpūta. No otras puses – atpūta var būt arī ļoti lēns vai īss paskrējiens. Savukārt, elites sportistiem, lai uzlabotu formu, jāskrien pat divas reizes dienā.

5. Cik reizes nedēļā būtu jāveic ātruma treniņi?
Treniņa plāns atkarīgs no tā, kam kurš gatavojas, un arī ātruma treniņu iekļaušana treniņu programmā līdz ar to nav visiem vienāda. Domāju – ja cilvēks nekam īpaši negatavojas, bet skrien tāpat vien prieka pēc bez jebkādas programmas, tad arī prieka pēc būtu jāveic ātruma treniņi, tas ir, tad, kad gribas paskriet ātrāk, tad tā arī jādara (tiesa, vairāk par 2 reizēm nedēļā vairākas nedēļas pēc kārtas laikam nebūtu īsti prātīgi).

6. Priekšroka skrējienam no rīta vai vakarā?
Esot divu veidu cilvēki – pūces un cīruļi -, katram no tiem varētu būt savs viedoklis par labāko treniņa laiku. Domāju, ka tīri no sportiskās formas attīstīšanas viedokļa nav starpības, vai skrien no rīta vai vakarā, katram tas būtu jādara tad, kad ir ērtāk. Es agrāk biju izteikts vakara skrējējs, nevarēju iedomāties, kā pirms darba no rīta varētu vēl skriet. Bet tad pārgāju uz treniņiem divas reizes dienā – no rīta un vakarā. Vēl pēc laiciņa slinkuma iespaidā atkal sāku skriet tikai reizi dienā, un nu jau pārsvarā tas bija no rītiem. Arī tagad biežāk laikam sanāk skriet no rītiem, tā kā šie ieradumi nav akmenī iecirsti, bet ir maināma un apstākļiem pielāgojama lieta.

7. Cik liela nozīme ir garīgai izturībai garajās distancēs?
Ir nozīme gan fiziskai, gan garīgai izturībai, un domas dalās, kurai no tām vairāk. Ne velti ir teiciens, ka garo distanču skriešanā 90% ir galvā, bet pārējie 10% – arī galvā. Ir jātiek galā ar apziņu, ka, piemēram, noskrieti tikai 5 km sacensību tempā un iestājies jau zināms nogurums, bet priekšā vēl 37 km. Grūti pateikt, kā tas ir ļoti garajās distancēs, piemēram, 100 km, kā ar sevi jārunā un jāstrādā tik ilgstošā laika posmā. Pats esmu skrējis tikai līdz nedaudz vairāk kā 50 km, un man vislabāk palīdz tas, ja nedomāju par to, cik daudz vēl jāskrien, bet sadalu distani īsākos posmos un tad rēķinu tikai, cik vēl atlicis līdz kārtējā kontrolpunkta sasniegšanai. Katram tas droši vien citādi.

8. Cik liela nozīme jāpieškir ēdienam un dzērienam (iesācēju līmenī)?
Domāju, ka iesācējam pietiks, ja viņš vienkārši ēdīs veselīgi, daudz nedomājot pie tā, ka būtu jādara vēl kaut kas papildus tādēļ, ka viņš skrien. Ar veselīgu ēšanu jāsaprot atturēšanās no vienkāršajiem ogļhidrātiem – cukuriem, saldinātājiem (it sevišķi mākslīgajiem), ēdot sabalansētu pārtiku. Noteikti nevajag baidīties no taukiem, tie ir ļoti noderīgi – gan augu, gan dzīvnieku (dabīgie, protams). Nevajag pārspīlēt ar ogļhidrātiem tikai tāpēc, ka pa ausu galam dzirdēts, ka tie skrējējam nekad nevar būt par daudz. Ja ir vēlme skriet garās distances, mērķis būtu kļūt par tauku dedzinātāju mašīnu un pēc iespējas mazāk paļauties uz cukuru dedzināšanu, bet, lai pie tā nonāktu, jāiziet cauri vispirms iesācēja fāzei. Katrā ziņā – iesācējam nevajadzētu domāt ne par kādām želejām sacensībās (un vēl jomazāk treniņos) vai kādiem citiem palīglīdzekļiem, izņemot vienīgi tīru ūdeni.

9. Cik liela nozīme ir rezultātiem/sasniegumiem?
Atkal – kā kuram. Vienam rezultāti var būt tiešs motivācijas avots, cits varbūt vispār nepiedalās sacensībās, skrien bez pulksteņa, viņam varbūt svarīgs tikai pats skriešanas process, ne tā rezultāti.

10. Vai obligāti jāseko līdzi pulsam?
Obligāti jau nav. Pulsometrs ir tāda kā ekstra, ko vērts iegādāties, ja sāk trūkt motivācija vai sava prieka pēc. Iesācējam pietiktu ar to, ka ņemtu vērā, ka lielākā daļā treniņu jāskrien tik ātri, lai varētu vēl normāli pilnos teikumos sarunāties (ar līdzskrējēju vai pats ar sevi balsī). Ātrāk par šādu tempu jau būtu tā saucamie ātruma treniņi, ar kuriem sākumā ļoti aizrauties nevajadzētu (bet ik pa laikam jau var paskriet arī ātrāk, lai padarītu treniņu procesu kopumā interesantāku).

11. Labākais segums skrējienam?
Labākais būt variēt dažādus segumus, jo katram segumam ir savas priekšrocības un savi trūkumi. Ja pārlieku aizraujas ar vienu segumu, var rasties šim segumam specifiskas traumas, kā arī pilnīga neprasme skriet pa citiem segumiem. Tāpēc vislabāk skriet gan pa asfaltu, gan meža takām, gan smiltīm un citiem segumiem.

12. Pusmaratons jānoskrien lai pārbaudītu sevi?
Pusmaratons jāskrien, ja to vēlas jebkādu iemeslu dēļ – vai nu, lai pārbaudītu sevi, vai arī citu iemeslu dēļ. Citam varbūt ar pusmaratonu nepietiks, lai sevi pārbaudītu, prasīsies skriet vairāk. Bet pusmaratons ir labs atskaites punkts iesācējam – pietiekami gara distance, uz ko iesākumā tiekties, ja vien ir šāda vēlme.

13. Kas tur ar to skriešanu basām kājām?
Liela daļa cilvēku, kas saistīti ar skriešanu, tostarp arī sporta ārsti un fizioterapeiti, mūsdienās dzīvo ar pārliecību, ka cilvēka pēda ir trausls veidojums, kas nevar funkcionēt patstāvīgi bez palīdzības no malas, ka tā jau pēc noklusējuma ir bojāta. Tas ir pilnīgā pretrunā ar evolūcijas mācīto, ka laika gaitā viss attīstās un pilnveidojās. Ja ielūkojamies apavu vēsturē, varam secināt, ka modernie sporta apavi ir dažus desmitus gadus veci, bet parasti ikdienas apavi – varbūt dažus simtus gadu. Tai pat laikā cilvēki dzīvo jau kā minimums ~3 miljonus gadu un ne tikai dzīvo, bet arī pāsrvietojas un pat skrien!

Runājot par skriešanu bez apaviem, tā ir viena no tēmām, kas mūsdienu sportā izpelnījusies ļoti dažādus viedokļus un ir tīta neskaitāmos mītos. Patiesība gan ir ļoti vienkārša – skriešana basām kājām ir vismazāk traumatiskais un arī visekonomiskākais skriešanas veids. Tātad – ne tikai varam skriet veselīgi un netraumēt sevi, bet arī skriet ātri, patērējot mazāk enerģijas, kas jo īpaši svarīgi garākās distancēs. Cilvēki šodien vairs nav tik ļoti iebiedēti kā vēl pirms dažiem gadiem, apavu industrijas sagudrotie bubuļi tiek veiksmīgi apgāzti gan pētījumos, gan individuālos praktiskos eksperimentos, cilvēki arvien vairāk izglītojas, netic tukšiem ražotāju apgalvojumiem, un tā visa iespaidā skriešanas sports nākotnē solās tikai uzplaukt, kas, protams, priecē! 🙂

Vairāk par skriešanu basām kājām lasi šeit: “Latvijas Baskāju skriešanas biedrība

Advertisements

Iekomentē

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s