Renārs Roze – Padomi un ieteikumi

Renārs Roze

Renārs Roze

Par uzdotajiem jautājumiem savu viedokli sniedza Renārs Roze. Ikdienā Renārs strādā bankā, bet tas viņam netraucē brīvi skriet pirms un pēc darba. Labākais pusmaratons 1:09:06 (Sirakūzas 2012), bet labākais maratons 2:21:35 (Roterdama 2012), kas liecina par Renārtu tikai to, ka viņš ir skriešanas entuziasts. Pašlaik tiek smagi strādāts pie tā, lai uzlabotu savu pašreizējo maratona laiku.

1. Kur Jūs radāt spēku/motivāciju savos pirmajos skrējienos?
Skriet sāku, kad, esot ceturtajā klasē, sāku nodarboties ar orientēšanās sportu. Tajā laikā motivācija nebija jāmeklē, tā bija kā jautra laika aizpildīšana ārpus skolas.

2. Skriešana Jūsos ir ko mainījusi?
Noteikti. Skriešana un sports kopumā iemāca pašdisciplīnu, pacietību, mērķtiecību un vēl daudz citas labas īpašības.

3. Ko Jūs ieteiktu kādam, kas tikai tagad uzsācis savas skriešanas gaitas?
Skriet jāsāk pamazām, un sākumā noteikti nav uzreiz jācenšas “gāzt kalnus”, skrienot ļoti daudz vai ļoti ātri. Jāskrien ir tā, lai skriešana rada prieku, nevis pārāk lielu piepūli organismam.

4. Cik reizes nedēļā būtu vēlams skriet, lai uzlabotu fizisko formu?
Tiem, kas līdz šim skrējuši nav vispār, tiem pat viena reize nedēļā jau būs labs sākums. Taču kopumā ieteiktu fiziskās kondīcijas uzturēšanai skriet vismaz 3x nedēļā pa 40 minūtēm.

5. Cik reizes nedēļā būtu jāveic ātruma treniņi?
Ja skriešana ir tikai priekam, un mērķis nav konkrēts rezultāts, tad bez ātruma treniņiem var vispār iztikt.

6. Priekšroka skrējienam no rīta vai vakarā?
Nav tik svarīgi no rīta vai vakarā, galvenais vispār skriet. Vakaros noteikti ir vairāk brīva laika, ko atvēlēt skriešanai, savukārt skrējiens no rīta var kalpot kā labs palīglīdzeklis, lai līdz galam pamostos pirms došanās uz darbu.

7. Cik liela nozīme ir garīgai izturībai garajās distancēs?
Maratonā noteikti liela daļa no veiksmīga iznākuma ir tam, kā galva ar to tiek galā. Gribasspēkam un neatlaidībai ir jābūt pietiekamai garajās distancēs, lai pārvarētu tos brīžus, kad ir grūti, zinot, ka skriet vēl atlicis diezgan daudz.

8. Cik liela nozīme jāpieškir ēdienam un dzērienam (iesācēju līmenī)?
Ja skriešana ir ar mērķi nomest svaru, tad skriešana pati par sevi nebūs glābējs, ja netiks arī piedomāts pie ēdienkartes.

9. Cik liela nozīme ir rezultātiem/sasniegumiem?
Katram jāatrod savs mērķis, kāpēc viņš skrien. Skriešana uz konkrētu rezultātu var būt viens no tiem, taču tikpat labi mērķis skriešanai var būt vienkārši labi pavadīt laiku.

10. Vai obligāti jāseko līdzi pulsam?
Pulss ir viens no intensitātes rādītājiem, un it sevišķi tiem, kas tikai uzsāk skriešanu būtu labi pasekot pulsam, jo lielākā daļa iesācēju treniņos skrien pārāk ātri.

11. Labākais segums skrējienam?
Muskuļi paši spēj pielāgoties dažādiem segumiem, tomēr, kamēr solis vēl nav izkopts, noteikti mīkstāki segumi (meža takas) būs saudzīgāks locītavām un muskuļiem.

12. Pusmaratons jānoskrien lai pārbaudītu sevi?
Pusmaratons ir jāskrien tad, kad esi gatavs to noskriet, nevis, lai par visām varītēm sev kaut ko pierādītu.

Vairāk par Renāra skriešanas piedzīvojumiem lasi šeti: “Renča pierakstu blociņš

Advertisements

Iekomentē

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s