Uldis Briedis – Padomi un ieteikumi

Uldis Briedis

Uldis Briedis

Uz jautājumiem atbildēja Uldis Briedis. Uldim ir 27 gadi, un ar skriešanu viņš, vairāk vai mazāk, nodarbojos gadus 10. Ir pabeidzis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju kā sporta skolotājs un viegatlētikas vecākais treneris. Patreiz Uldis dien Bruņotajos spēkos. Sasniegumu viņam nav lieli, jo vienmēr kaut kas ir patraucējis treniņu procesā tā, ka nav sanācis pat gadu no vietas normāi patrennēties, bet šogad par laimi viss izdodas.

Labākie sasniegumi 3km – 9:36,8; 5km – 16:51,3; 10km – 35:19, pusmaratons 1:19:44; maratons 3:03:14. Šogad Uldis iet uz to, lai šos rezultātus noteikti pārspētu, ja ne visus, tad vismaz vairumu noteikti.

Uldim patīk, ka ļoti daudz cilvēku pievērsušies aktīvajam sportam. Bet viņam žēl, ka liela daļa to dara nepareizi un uzskata, ka vienmēr var meklēt palīdzību. Uldis min, ka ir daudz treneru, kas par simbolisku samaksu katram var palīdzēs to darīt pareizi un veselīgi!

1. Kur Jūs radāt spēku/motivāciju savos pirmajos skrējienos?
Es sportoju jau samērā ilgi, taču vienmēr kaut kādu iemeslu dēļ ir bijuši pārtraukumi. Tad no jauna atsākot, galvenā motivācija ir saglabāt sevi kaut ne cik formā, pacīnīties ar lieko svaru, taču jau pēc pāris nedēļām rodas sacensību azarts un treniņi jau pakārtojas, lai sasniegtu jau rezultātus. Taču skriet vispār iesāku tikai tāpēc, ka skolas krosos bet nekādiem treniņiem spēju skriet diezgan labi. Un tad iestājos Sporta akadēmijā kur arī sāku nopietnāk sportot.

2. Skriešana Jūsos ir ko mainījusi?
Skriešana iemāca disciplinēt un motivēt. Lai ikdienā skrietu un darītu to ar katru reizi labāk, jāievēro dienas ritms, jāskatās kad un ko ēd, kādas citas aktivitātes paredzētas, katru dienu zinot, ka būs jāskrien centies ieplānot laiku tā, lai tas netraucē ikdienas vēlmēm. Skriešana norūda arī raksturu, jo skrienu gan kad līst, snieg ir karst vai ļoti auksts.

3. Ko Jūs ieteiktu kādam, kas tikai tagad uzsācis savas skriešanas gaitas?
Pirmkārt, apbruņoties ar pacietību. Jo skriešana prasa ļoti daudz laika, ja to uztver nopietni. Nekas nenāk ātri un tikai pēc ilgāka laika posma būs redzamas pirmās izmaiņas. Otrkārt, nesasteigt! Parasti cilvēki sākot skrien cenšas to darīt maksimāli savās iespējās. Jāsāk lēnām, kaut arī tas liekas viegli, bet kad Tev tas jādara ilgstoši, nemaz tik viegli neliksies. Treškārt, skriešana prasa atbilstošu apģērbu un apavus. Noteikti jāieplāno savs laiks, un būtu vēlams treniņus veikt vienos laikos cik tas vien ir iespējams. Nevajadzētu arī lasīt visādas muļķības internetā, jo to ir tomēr ļoti daudz. Ir diezgan daudz sportistu un treneru Latvijā, kuri spēs pastāstīt un sniegt padomu, ja vien vēlēsieties skriešanu uztvert nopietni. Cilvēki, kuri skrien vienkārši skriešanas pēc, kopēja burziņa un tusiņa pēc, nevajadzētu aizrauties ar visādu jauno preperātu lietošanu un tajā tik ļoti iedziļināties. Galvenais ir nesasteigt lai neiedzīvotos traumās un darīt visu pakāpeniski. Ja vienā dienā noskrēji 2km tad otrā nevajadzētu skriet uzreiz 20km.

4. Cik reizes nedēļā būtu vēlams skriet, lai uzlabotu fizisko formu?
Es uzskatu, ka nav konkrēta skaitļa cik. Katram tas varbūt individuāli. Taču vismaz 3 reizes nedēļā būtu tas minimums, kuru vajadzētu izpildīt lai noturētu esošo formu, taču jau ja vēlas uzlabot, tam būs nepieciešami 5-7 treniņi. Viss atkarīgs no tā ko vēlaties panākt. Arī svarcēlāji nereti skrien, lai zaudētu lieko masu “žūšanas” laikā, bet to dara ne katru dienu. Ja vēlaties sasniegt spotiskus rezultātus, tad vēlamais vismaz treniņš dienā ir jāizpilda. Katram organisms arī ir savādāks, citam pietiks ar mazāku slodzi, citam vajadzēs lielāku.

5. Cik reizes nedēļā būtu jāveic ātruma treniņi?
Ātruma treniņi pēc manām domā ir optimālāk veikt 2 reizes nedēļā. Bet arī tā, ka vien no tiem ir ar lielāku intensitāti kā otrs. Ātruma treniņš izpaužas tajā, ka veic dažādus distances nogriežņus tuvu 70-80% no sava maksimālā sacensību ātruma. To veic retāk, jo organisms pēc šiem treniņiem prasa lielāku atpūtu. Nākamās dienas treniņš noteikti būs viegls skrējiens. Pirms ātruma treniņa iepriekšējā dienā var krosa laikā arī uzskriet īsākus posmus mazliet ātrākus, lai jau sagatavotu organismu turpmāk plānotajai slodzei, kā to dara arī pirms sacensībām.

6. Priekšroka skrējienam no rīta vai vakarā?
Tas ir ļoti individuāli. Karstā laikā parasti tie ir vakari. No rīta, organism kad tikko modies, nebūtu prātīgi to uzreiz likt slodzē. Ja plāno 2 treniņus dienā, tad no rīta parasti ir mierīgs krosiņš līdz 8km kas pamodina organismu un sagatavo to vakara treniņam. Es pats prektizēju vienu treniņu dienā, kuru veicu pēcpusdienā, jo pēc tam man nav iespēju to veikt, kā arī esmu jau pieradis pie konkrēta laika. Kad ārā liels karstums, tad gan pagaidu kad paliek vēsāks. Brīvdienās cenšos treniņus taisīt līdz plkt. 12, lai atlikusī dienas daļa brīva.

7. Cik liela nozīme ir garīgai izturībai garajās distancēs?
Tu laikam domāji psiholoģisko noturību. Psiholoģiski tā vienmēr ir cīņa ar sevi. Bet kad cilvēks ieiet ritmā, tad klūst gandrīz par tādu kā robotu, kurš neredz neko, kas notiek apkārt un vienkārši savā ritmā veic distanci.

8. Cik liela nozīme jāpieškir ēdienam un dzērienam (iesācēju līmenī)?
Noteikti jāatsakās no visādien gāzētiem un cukurotajiem dzērieniem, plus noteikti izslēgt no uztura margarīnu. Vairāk censties ēst veselīgi cik vien to atļauj finasiālais stāvoklis. Jo veselīgs uzturs nodrošinās nepieciešamo uzturvielu un vitamīnu uzņemšanu. Papildus, tad ir jāskatās. Noteikti pašiem uz savu galvu nevajadzētu pirkt dažādus preperātus un tos lietot!

9. Cik liela nozīme ir rezultātiem/sasniegumiem?
Tas ir ļoti individuāli, cits tam pievērš uzmanību, cits mazāk. Man personīgi gribas nostartēt arvien labāk un labāk un ar tādu mērķi arī trenējos. Tāpēc tas atkarīgs no katra izvirzītajiem mērķiem, ko katrs skrienotvēlas sasniegt, cits rezultātus, cits notievēt, cits vienkārši mīl skriet.

10. Vai obligāti jāseko līdzi pulsam?
Obligāts nav nekas, bet būtu vēlams. Protams tas ir finansiāls jautājums, jo pulsometrs arī tomēr maksā. Bet, ja ir vēlme pakāpeniski un pareizi skriet, bez pulsometra tas būtu grūtāk izdarāms, jo objektīvāka metode kā sekot līdzi pulsam vēl nav izdomāta.

11. Labākais segums skrējienam?
Seguma izvēle notiek atkarībā no treniņa specifikas, ja jāskrien kas ātrāks, tad tas būs asfalts vai stadions, ja mierīgs – kross pa mežu. Arī jāskatās kur plānojat sacensties, ja stadiona skrējienos, tad arī pa turieni vajadzētu biežāk padzīvoties. Atkarībā no seguma arī jāizvēlas atbilstoši apavi. Mežam tie būs ar plānāku cietāku zoli un asfaltam pretēji.

12. Pusmaratons jānoskrien lai pārbaudītu sevi?
Jebkura distance var kalpot kā sevis pārbaudīšana. Tas ir katra uztveres jautājums, man piemēram pārbaudes distance bija maratons, kurš gan neizdevās kā gribētos, bet es sev pierādīju, ka to varu izdarīt, nākamreiz to darīšu tikai tad, kad būšu pienācīgi tam gatavojies!

Advertisements

Iekomentē

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s