Raitis Gržibovskis – Padomi un ieteikumi

Raitis Gržibovskis

Raitis Gržibovskis

Kā pēdējais, bet noteikti ne sliktākais, uz šo jautājumu sēriju atbildēja Raitis Gržibovskis.

Raitis mācās Latvijas Universitātē, pašā labākajā fakultātē – Fizmatos (Fizikas un matemātikas fakultātē). Maija beigās aizstāvēja maģistra darbu un tagad oficiāli viņam ir Dabaszinātņu maģistra grāds fizikā. Stradā LU CFI (Cietvielu fizikas instītūtā) Organisko materiālu laboratorijā. Pēta vielas, ko varētu izmantot organiskās saules baterijās. Kā var saprast, darbs/mācības ir vairāk ar galvu, tāpēc dienas beigās Raitim fiziskais nogurums parasti nav gandrīz nekāds, bet galvu gan prasās izvēdināt, tāpēc arī nākas iet skriet.
Par labākajiem sasniegumiem:
Raitis šajā pavasarī Biķernieku pusmaratonā noskrēja zem 1h20min (1:19:42). Pašlaik viņa kontā ir 25 ofociāli pusmaratoni. Nordea Rīgas maratonā – pilnajā distancē – skrēja uz rezultātu 3h, bet pēc 26km karstums viņu piebeidza. Kā rezultātā finišēja 3:18:04 uzstādot savu personīgo rekordu par ~100 sekundēm. Oficiāli noskrieti 8 klasiskie maratoni- 4 Rīgā, 3 Valmierā, 1 Sokholmā.
Ir vienu reizi (2011.g.) pieveicis Siguldas 55km. Rezultāts nav svarīgs. Raitis ir priecīgs par to, ka tika līdz galam.
Pagajušajā gadā skrējis Daugavpilī 50km (4:06:52).
Piedalījies arī 12 stundu Vecgada skrējienā Igaunijā, kur pieveikti 75.8km.

1. Kur Jūs radāt spēku/motivāciju savos pirmajos skrējienos?
Būtībā sāku skriet 2009. gada pavasarī – pabeidzot pirmo kursu universitatē. Skolas laikā bija pierasts, ka ir vismaz tās necilās divas sporta nodarbības nedēļā, bet universitātē nekā tāda vairs nebija – tikai sēdēšana lekcijās. uz pavasara pusi tā vien prasījās izkustēties kaut vai pāris reizes nedēļā. tā arī bija galvenā motivācija – tik ārā un izkustēties. Un tajā brīdī, kad nav neviens blakus, kas tikai dzen un priekšu “ātrāk, ātrāk!”, skriešana ir pavisam citādāka. tādā veidā diez gan strauji sanāca plaielināt noskrietos gabalus, līdz sapratu, ka varēt mēģināt noskriet Nordea Rīgas maratona pusīti. Pēc aptuveni divu mēnešu skrējieniem arī izdevās to “pusīti” noskriet.

2. Skriešana Jūsos ir ko mainījusi?
Ja tā padomā, skriešana manī ir mainījusi pat vairākas lietas:

  • Es teiktu, ka veselība ir kļuvusi labāka – kopš sāku skriet, neesmu tā nopietni slimojis.
  • Esmu kļuvis mazāk kautrīgs. 😀 Vieglāk iepazīties ar jauniem cilvēkiem, jo ir taču uzreiz par ko runāt – par skriešanu. 😀
  • Esmu atradis veidu, kā tikt vaļā no slikta garastāvokļa – skrējiens vienkārši izvēdina galvu un tas hormonu kokteilis, ko iegūstam skrējiena laikā, palīdz justies labāk. Nav vajadzības pēc alkohola. 😀
  • Varētu teikt, ka esmu kļuvis pedantiskāks – zinot, ka man ir pieci treniņa skrējieni nedēļā (reizēm četri skrējini + sacensības), liek vairāk plānot savu laiku.

3. Ko Jūs ieteiktu kādam, kas tikai tagad uzsācis savas skriešanas gaitas?
Ieteiktu sākumā pārāk neaizrauties ar ātrumu/distances audzēšanu. Zinu, ka tas ir grūti – pats arī sākot skriet, skrēju arvien ātrāk un tālāk. Reāli tas noveda pie tā, ka sāka sāpēc ceļi/potītes, parādījās “lieks nogurums”.
Varbūt, ka citi nepiekritīs, bet es teiktu, ka sākot skriet nav vajadzīgs pulsometrs, apavi par Ls 100, apģērbs par tādu pašu summu, n-tie sporta/enerģijas/atjaunošanās dzērieni, utt. Ir redzēti cilvēki, kas to visu sapērk un domā, ka “nu tik skries kā vējš”. 😀 Protams, ja ir doma piedalīties sacensībās un ir konkrēti mērķi (piem., pusmaratons ātrāk par 1h30 vai maratons zem 3h), tad ar laiku to visu var sākt vajadzēt, bet tas nav vajadzīgs sākumā, kad cilvēks sāk skriet, tā teikt, savai veselībai.

4. Cik reizes nedēļā būtu vēlams skriet, lai uzlabotu fizisko formu?
Ja skrien prieka pēc un vienkārši savai veselībai – domāju, ka ar 3-4 skrējieniem nedēļā pietiek. Ja sāk trenēties nopietnāk, tad jau var aiziet līdz 5 skrējieniem nedēļā vai arī skriešanai katru dienu.

5. Cik reizes nedēļā būtu jāveic ātruma treniņi?
Oi, tas gan ir tāds smagāks jautājums.
Man, trenējoties pie trenera, no pieciem skrējieniem nedēļā trīs ir saistīti ar ātruma trenēšanu un divi ir mierīgie skrējieni.
Šeit gan būtu jāskatās vairāk, “ko saka teorija”.

6. Priekšroka skrējienam no rīta vai vakarā?
Darbadienās sanāk skriet pēcpusdienā, jo esmu par slinku, lai agrāk pieceltos no rīta. Brīvdienās ceļos laicīgi un eju skriet no rīta.

7. Cik liela nozīme ir garīgai izturībai garajās distancēs?
Bieži vien pat lielāka nozīme, nekā fiziskajai izturībai. Ja galvā nespēsi pieņemt to, ka jāskrien 2, 3, 4 vai vairāk stundas, kāroto distanci tā arī nenoskriesi.

Pats esmu izbaudījis, ka garajā treniņā grūti ir paskriet uz priekšu, tā vien gribas apstāties, skriet lēnāk. Brīdī, kad pamanu, ka jāpaspēj pāri ielai, kamēr deg zaļā gaisma, tas viss aizmirtas un es atkal “lidoju”. 😀 Kā bija tas izteiciens: “90% ir galvā, pārējie 10% ir turpat”.

8. Cik liela nozīme jāpieškir ēdienam un dzērienam (iesācēju līmenī)?
Ir divas lietas:

  • Galvenais, lai nebūtu smagi. t.i.- pupiņu sautējums ar sēņu mērci pusstundu pirms skrējiena galīgi nebūtu prātīgi. 😀
  • Jāskatās, kā uz dažādiem produktiem reaģē vēders.

Piemēram, es vismaz divas stundas pirms skrējiena nedrīkstu dzert tēju, citādi skrējiena laikā var nākties taisīt neplānotu “tehnisko pauzi” (pie tam- “pa lielam”).
Ikdienā droši vien diži neko mainīt nevajag. Drīzāk otrādi- var gadīties, ka sāc ēst vēl vairāk. 🙂

9. Cik liela nozīme ir rezultātiem/sasniegumiem?
Pašlaik ir tā, ka saviem rezultātiem baigo nozīmi nepiešķiru. Protams, gribētos labāku personīgo rezultātu maratonā, jo parasti uz beigām “noplīstu”.
Kopumā es teiktu, ka sacensības bieži vien neļauj palaisties slinkumā. Doma par to, ka būs jāskrien sacensībās liek iziet ārā arī tad, kad ne tik ļoti to gribētos darīt.

10. Vai obligāti jāseko līdzi pulsam?
Domāju, ka veselīgam cilvēkam tas nav obligāti tik ilgi, kamēr skrien veselības pēc. Ja ir doma piedalīties sacensībās un skrieet uz baigajiem rezultātiem, pulsa vērošana būtu vajadzīga.
Ja cilvēkam ir kādas problēmas ar veselību, it sevišķi sirdi, vai arī ir palielāks liekais svars, būtu ieteicams jau no pašiem pirmssākumiem pavērot pulsu, lai nesanāk lieki un pārāk daudz noslogot sirdi.

11. Labākais segums skrējienam?
Tāds, pa kuru domā piedalīties sacensībās. 😀

Ja nopietni – vislabākais ir pamainīt segumu. Mežā, kur pamats nav tik stingrs, labāk nostiprinās pēdas un potītes. Asfalts ir satbilāks un vari skriet mierīgāk, domājot vairāk par skriešanu, nevis par to, kā nolikt pēdu.

12. Pusmaratons jānoskrien lai pārbaudītu sevi?
Tā grūti pateikt. Ja skrien maratonus, pusmaratons galīgi nav pārbaudījums. Ja nu vienīgi sezonas beigās, kad mēģini vienā pusmaratonā pārbaudīt savu ātrumu.
Domāju, ka pusmaratona noskriešanai nevajadzētu būt mērķim, uz ko iet nesaktoties ne uz ko (atceroties bēdīgi slaveno Ušakova gadījumu). Galvenais ir sekot līdzi savām izjūtām treniņos. Ja jūti, ka esi gatavs, var mēģināt arī pārbaudīt sevi pusmaratona distancē.

Advertisements

Iekomentē

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s