Padomu apkopojums Nr.1

Aptaujāju vairākus pieredzējušus skrējējus, lai uzzinātu viņu individuālo viedokli par un ap skriešanu. Šie padomi, protams, ir vairāk domāti iesācējiem. Padomu apkopojums 1/2

Šajā sērijā:

  • Kur Jūs radāt spēku/motivāciju savos pirmajos skrējienos?
  • Skriešana Jūsos ir ko mainījusi?
  • Ko Jūs ieteiktu kādam, kas tikai tagad uzsācis savas skriešanas gaitas?
  • Cik reizes nedēļā būtu vēlams skriet, lai uzlabotu fizisko formu?
  • Cik reizes nedēļā būtu jāveic ātruma treniņi?
  • Priekšroka skrējienam no rīta vai vakarā?

 

Kur Jūs radāt spēku/motivāciju savos pirmajos skrējienos?

“Māsa dzimšanas dienā uzdāvināja dalību nordea maratona 10km distancē, tad nu gribot negribot nācās sākt nodarboties ar skriešanu, ļoti man motivāciju nevajadzēja meklēt, jo iekšā valdīja spīts, ka es tak varu noskriet 10km.”

“Vienkārši gribēju būt ātrāks par savu draugu orientēšanās sacensībās.”

“Bija cilvēks, kas mācēja pateikt tā, ka sadzirdēju, – ja gribi skriet, ir jāskrien.”

“Sviedri ir liekā svara (tauku) asaras :)”

“Skolas laikā bija pierasts, ka ir vismaz tās necilās divas sporta nodarbības nedēļā, bet universitātē nekā tāda vairs nebija- tikai sēdēšana lekcijās. Uz pavasara pusi tā vien prasījās izkustēties kaut vai pāris reizes nedēļā. Tā arī bija galvenā motivācija – tikt ārā un izkustēties.”

“Sāku skriet jau bērnudārza pirmajās grupiņās. Atceros, ka audzinātāja aizveda mūs uz stadionu un palaida skriet pa apli.”

“Sākumā bija interesanti vai varu noskriet 5, 10, 21, 42, bet to darīju bez gatavošanās – bija grūti. Tad sāku skriet starp darbiem, vienkārši pa ielu – iešanas vietā.”

“Skriet vispār iesāku tikai tāpēc, ka skolas krosos bez nekādiem treniņiem spēju skriet diezgan labi. Un tad iestājos Sporta akadēmijā, kur arī sāku nopietnāk sportot.”

“Man motivācija bija mēķis uzkāpt kalnā. Pēc tam bija mērķis pieveikt maratonu. Pēc tam jau bija interesants pats process.”

“Mani pirmie skrējieni bija 2008. gada aprīlī, kad padzirdēju, ka eksistē tāds Nordea Rīgas maratons un tajā ikkatrs var skriet 5,36 km garu minimaratona distanci. Domāju – kādēļ gan nepamēģināt! Neko pirms tam saistībā ar skriešanu nebiju darījis, bet izdomāju, ka gan jau vajag nedaudz pamēģināt paskriet, pirms piedalīties šajā skrējienā.”
“Vienkārši biju izspēlējies hokeju, uzlaidis nedaudz tenisu, bet kaut kas īsti nenoturēja pie tiem. Tad atcerējos par veco labo skriešanu, uzvilku supervecas adidas, un uzskrēju. Izskatās ka uz ilgu laiku.”

“Viss sākās 1999 gadā, kad pēc ~13 gadu pavadītā laika ar orientieristiem (ne mežā) šie mani motivēja, ka 2000. gadā Nidā (Lietuva) notiks pasaules veterānu čempionāts un kur ta vēl varēs piedalīties PČ. Tā ar sāku orientēties, tā lieta aizgāja un iepatikās, bet, lai būtu arī kaut kādi rezultāti, nācās arī skriet.”

“Vislielāko motivācijas devu saņēmu 2010.gada NRM laikā un kopš tā laika motivācija vēl nav izsīkusi. Drīzāk jau tas bija klikšķis galvā, kas lika man gribēt skriet.”

“Par motivāciju kalpoja man pirmais Rīgas Nordea maratons, kur toreiz vēlējos noskriet 5km, kas šobrīd man liekas diezgan smieklīgi, bet jā toreiz man likās nopietna distance, un tāpēc vēlējos pēc iespējas labāk sagatavoties. Vēl viens iemesls bija, kad vēlējos nedaudz nomest lieko svaru, jo manuprāt kad pareizi skrienot to var izdarīt ļoti ātri.”

 

Skriešana Jūsos ir ko mainījusi?

“Vairāk gribas ēst un gulēt, bet ja tā pa sīkumiem skaita, tad mainījies ir tas, cik lielu distanci var bez piepūles noskriet, vairāk sāc piedomāt pie ēšanas, +/- sāc ievērot kaut kādu dienas režīmu.”

“Pieļauju, ka esmu kļuvis mierīgāks, pašpārliecinātāks, noteikti veselīgāks. Skriešana ir tik lielisks antidepresants. ;)”

“Skriešana ir samazinājusi manu svaru par apmēram 25 kg un padarījusi manu nervu sistēmu imūnu pret dažādām problēmām un uztraukumiem.”

“Veselība ir kļuvusi labāka – kopš sāku skriet, neesmu tā nopietni slimojis. Esmu kļuvis mazāk kautrīgs – vieglāk iepazīties ar jauniem cilvēkiem, jo ir taču uzreiz par ko runāt – par skriešanu. Esmu atradis veidu, kā tikt vaļā no slikta garastāvokļa – skrējiens vienkārši izvēdina galvu un tas hormonu kokteilis, ko iegūstam skrējiena laikā, palīdz justies labāk.”

“Droši vien jau disciplinējusi, jo zini, ja gribi kaut ko sasniegt, noskriet atbilstošu rezultātu, tad jāiet trenēties, kaut brīžam negribas.”

“Skriet ir kļuvis dabiski un nekad nav apgrūtinājums – tā ir zināma brīvības sajūta. Attālumi šķiet īsāki. Vairāk par iesnām klāt neķerās – neslimoju.”

“Skriešana iemāca disciplinēt un motivēt. Skriešana norūda arī raksturu, jo skrienu gan kad līst, snieg ir karst vai ļoti auksts.”

“Esmu kļuvis krietni mierīgāks, pat neatceros vai ir sanācis pēdējā laikā tā normāli uzpsihot. Kad neskrēju, biju krietni īgnāks, un bieži sanāca aizsvilties da par neko. Ļoti krasi ir izmainījusies ēdienkarte, alkohols tiek lietots tikai pēc precīza plāna.”

“Ir gan 🙂 Ja kādreiz “”nedaudz”” lietoju alkoholu, tad tagad nemaz, nu labi, vasarā aliņu, un pašsajūta ar krietni labāka kā gadus 20 atpakaļ. Kā saka vienu atkarību nomainīja cita, nav miera ir jākustas. Ja nevar skriet, tad velo, slēpes, ja nu pavisam bēdīgi – tad pastaigas.”

“Protams, gan fiziski, gan garīgi. Fiziski esmu izturīgāka, nenogurstu tik ātri, mazāk slimoju, ēdu veselīgāk, lai arī man iepriekš nebija liekā svara, ķermenis ir kļuvis pievilcīgāks. Esmu kļuvusi daudz mierīgāka un pašpārliecinātāka, stress mani tik ļoti neietekmē, bet ja gadās kādreiz saspringta darba diena, tad tik jāiziet paskriet un viss nostājas savā vietā. Skriešana arī rada pārliecību, ka visas grūtības ir pārvaramas, ka grūtam darbam vienmēr ir rezultāti un ka, liekot mazus solīšu vienu aiz otra, var nokļūt ļoti tālu. Kopš sāku piedalīties sacensībās, esmu satikusi ļoti daudz jaukus cilvēkus ar kuriem vienmēr būs par ko parunāt, daži jau kļuvuši par labiem draugiem.”

“Jā, skriešana ir mainījusi manu dzīvi un dienas kārtību, jo tagad katrs rīts man sākas ar nelielu skrējienu rīta agrumā, baudot dabu un putnu dziesmas, ieelpojot rīta spirgto gaisa vēsmu, protams tas prasa spēku un apņemšanos.”

 

Ko Jūs ieteiktu kādam, kas tikai tagad uzsācis savas skriešanas gaitas?

“Aiziet uz normālu sporta preču veikalu, kur ir zinoši speciālisti, kuri ieteiks pareizos skriešanas apavus.

Sākumā skriet pa 20 min dienā lēnā, vienmērīgā tempā, tā, lai pašam bez īpašas piespiešanās gribētos iet skriet arī nākamajā dienā.

Izvirzīt sev vienu lielu mērķi un ceļu uz šo mērķi sadalīt vairākos mazākos starpmērķos.”

“Skriet tik daudz, kamēr tas sagādā prieku un labsajūtu. Ieklaisīties savā ķermenī, nenodarīt tam pāri. Ar laiku nāks arī rekordi, tomēr, atceramies, ka mēs skrienam tādēļ ka mums tas patīk. ;)”

“Necensties uzreiz noskriet lielus gabalus. Nebaidīties skriet lēnām un pat paieties kādu gabalu.”

“Distances garums noteikti ir jāizvēlas atkarībā no sagatavotības pakāpes, kuru pakāpeniski varētu pagarināt. Taču svarīgi priekš svara nomešanas skriet ilgāk kā 40 minutes. Ja nevar paskriet, tad sākotnēji lietderīgi ātri iet, vai pat nūjot.”

“Ieteiktu sākumā pārāk neaizrauties ar ātrumu/distances audzēšanu. Sākot skriet nav vajadzīgs pulsometrs, apavi par Ls 100, apģērbs par tādu pašu summu, n-tie sporta/enerģijas/atjaunošanās dzērieni, utt. Ir redzēti cilvēki, kas to visu sapērk un domā, ka “nu tik skries kā vējš”. 😀 Protams, ja ir doma piedalīties sacensībās un ir konkrēti mērķi (piem., pusmaratons ātrāk par 1h30 vai maratons zem 3h), tad ar laiku to visu var sākt vajadzēt, bet tas nav vajadzīgs sākumā, kad cilvēks sāk skriet, tā teikt, savai veselībai.”

“Sākt lēnām un uzreiz ne tik daudz cik ir tā vēlme, visu pakāpeniski, lai nesanāk kā vairumam, kuri to neievēro-traumas. …Var pat sākt ar garākiem pārgājieniem, tad pakāpeniski tajos iekļaujot arī skriešanu, bet tas viss ir tik individuāli.”

“Vajag baudīt to, ko dari, arī skriet vajag ar baudu, būs kondīcija, būs rezultāts. Par sevi ātrāk noskriet nevar.”

“Pirmkārt jau apbruņoties ar pacietību. Jo skriešana prasa ļoti daudz laika, ja to uztver nopietni. Nekas nenāk ātri un tikai pēc ilgāka laika posma būs redzamas pirmās izmaiņas.

Otrkārt, nesasteigt! Parasti cilvēki sākot skrien cenšas to darīt maksimāli savās iespējās. Jāsāk lēnām, kaut arī tas liekas viegli, bet kad Tev tas jādara ilgstoši, nemaz tik viegli neliksies.

Treškārt, skriešana prasa atbilstošu apģērbu un apavus.
Nevajadzētu arī lasīt visādas muļķības internetā, jo to ir tomēr ļoti daudz. Ir diezgan daudz sportistu un treneru Latvijā, kuri spēs pastāstīt un sniegt padomu, ja vien vēlēsieties skriešanu uztvert nopietni.
Galvenais ir nesasteigt lai neiedzīvotos traumās un darīt visu pakāpeniski. Ja vienā dienā noskrēji 2km tad otrā nevajadzētu skriet uzreiz 20km.”

“Skrieniet savam kaifam. Ja ir vēlme lēni tipināt mazus km, dariet tā. Ja ir gribēšana piebeigt savu pirmo pusīti, tad mierīgi un ar prātu ejiet uz to. Pilnais Maratons – ja kustināsiet kājas un vienlaicīgi smadzenes, tad arī tas nav nekas neiespējams. Bet pats galvenais-skrieniet savam kaifam !”

“Labi būtu skriet vismaz 4 reizes nedēļā un neatkarīgi no laika apstākļiem (ja nu dikti liela vētra tad var izlaist). Ar laiku tas jau kļūs par ieradumu, hobiju vai kā citādi to nosaukt, bet skriešna sagādās prieku.”

“Atrast domu biedrus un izbaudīt skriešanu. Iesācējiem pastāv lielāks risks tā teikt pārcensties ar treniņiem, tāpēc vajadzētu prātīgi.”

“Varētu ieteikt, būt neatlaidīgam, zinu tas nav viegli, rast sevī kādu mērķi kāpēc es vēlos to darīt un tiekties uz nosprausto mērķi. Spēt sevi motivēt, protams vasarā to ir vieglāk darīt, bet kad sākas rudens tumšais laiks tas pa visam sevi piespiest iet skriet pa tumsu ir diezgan grūti, tāpēc katram kurš to vēlas darīt, sevī ir jātrod kāda lietiņa tā saucamā rozīnīte.”

“Galvenais ir nepārforsēt gan ātruma, gan distances ziņā. Ja līdz tam vispār nav sportots, tad jo sevišķi. Ātrumu ierobežot palīdz sekošana savam pulsam. Distanci ierobežot ir grūtāk, ja nekas nesāp, tas vēl neko nenozīmē, traumas var atnākt arī pēkšņi un iepriekš nebrīdinot. Sēdoša dzīvesveida piekritējiem mēdz būt problēmas ar muguru, stājas asimetrija, tāpēc, sākot skriet, traumu risks ir īpaši liels. Esmu dzirdējusi vidokli, ka nedēļā noskrieto distanci nedrīkst palielināt vairāk par 10% ik nedēļu, bet es teiktu, ka ne vairāk par 3-5%, turklāt ik pēc 2-3 aktīvākām treniņu nedēļām, obligāta ir atpūtas nedēļa, kad apjomu samazina vismaz par 50%. Labāk, lai ir sajūta, ka gribas skriet vēl, nekā tiek pārforsēts. Vēl ieteiktu jau no paša sākuma sekot savai skriešanas tehnikai, piezemēties vajag uz pēdas vidus vai priekšējās daļas, nevis papēža. Ja to neievēro, agrāk vai vēlāk būs traumas un lai tās neatkārtotos, nāksies no jauna mācīties skriet – apgūt pareizu tehniku.”

 

Cik reizes nedēļā būtu vēlams skriet, lai uzlabotu fizisko formu?

“Vēlams ir vismaz 3″

“Ļoti individuāli. Jāskrien tik cik gribas (nu labi, vismaz 3 reizes nedēļā.), tomēr neaizmirsīsim par atpūtas dienām, kas ir tikpat svarīgas kā treniņu dienas. Un, jo vecāks cilvēks paliek, jo lielāk nozīme atpūtai.”

“Ja skrien prieka pēc un vienkārši savai veselībai- domāju, ka ar 3-4 skrējieniem nedēļā pietiek. Ja sāk trenēties nopietnāk, tad jau var aiziet līdz 5 skrējieniem bedēļā vai arī skriešanai katru dienu.”

“Pietiktu 2-4x nedēļā, ja ar citu neko nenodarbojas.”

“Skrien tik cik vari sevi motivēt.Es skrēju darba dienās un sestdien svētdien tikai ja ir sacensības. Atjaunošanās ir ļoti svarīga treniņa procesa sastāvdaļa – manā skatījumā pati galvenā. Noteikti nedrīgst sevi izmocīt – tas ir ja pamocīji, tad noteikti dod atpūsties.”

“Es uzskatu, ka nav konkrēta skaitļa cik. Katram tas varbūt individuāli. Taču vismaz 3 reizes nedēļā būtu tas minimums, kuru vajadzētu izpildīt lai noturētu esošo formu, taču, ja vēlas uzlabot, tam būs nepieciešami 5-7 treniņi. Viss atkarīgs no tā ko vēlaties panākt. Katram organisms arī ir savādāks, citam pietiks ar mazāku slodzi, citam vajadzēs lielāku.”

“Iesācējiem būtu vēlams uzreiz nepārspīlēt un sākumā skriet tikai katru otro dienu, tas ir, ~3 reizes nedēļā. Arī pie šādiem treniņiem fiziskā forma sākumā strauji uzlabosies.”

“Vienkārši fizkultūrai pietiks ar pāris reizēm, ja ir gribēšana uzskriet uz rezultātu, tad 4-5 treniņi būtu vajadzīgi. Bet lai skrietu jau pavisam ātri, nu tad 7-9 treniņi nedēļa būs nepieciešami. Bet tās tadas manas subjektīvās domas, varu spriest tikai pec sevis. Kas jaatcerās iesācējiem – skrienot vieglos treniņus ir jāspēj sarunāties vai nu ar treniņpartneri, vai vienkārši pašam ar sevi. Ja to nevar, tad temps ir krietni par ātru.”

“Man patika kaut kad lasīta frāze: Ja visu mūžu esi sēdējis pie TV, tad pat šūpošanās uz koka zirga var uzlabot fizisko formu.” Galvenais ir kustēties un nav pat svarīgi vai tā ir skriešana, riteņbraukšana, peldēšana vai kas cits. Ja runājam par skriešanu, tad iesēcējiem tām vajadzētu būt 2-3 reizēm pa 15-30 minūtēm lēni skrējieni ātrumā, kādā būtu spējīgs sarunāties ar blakus skrienošo. Vēlāk var palielināt gan skriešanas regularitāti, gan ilgumu, gan atsevišķos skrējienos arī intensitāti. “

“Minimums reizes četras nedēļā, ja mazāk, tad nu formu īpaši neuzlabos, protams arī skriet reizi nedēļā ir labāk, nekā vispār neko nedarīt.”

“Veselībai pietiek ar 2-3x nedēļā. Kaut reizi nedēļā, bet cauru gadu, tas tāpat būs labāk nekā neko nedarīt….”

“Ja grib veselīgu dzīves veidu, tad droši var teikt, ka pietiktu ar kādām trīs līdz četrām reizēm nedēļā, ar pulsu līdz 135 sitienu minūtē.”

“Lai uzlabotu fizisko formu, noteikti nepietiek ar vienu skriešanas treniņu nedēļā, lai būtu jūtams efekts, skriet vajadzētu 3-4 reizes nedēļā – katru otro dienu. Bet noteikti nevajag pārforsēt, ja iepriekš nav skriets, jāsāk ar pavisam nelielām distancēm un jāskrien bez aizelšanās. Ar laiku treniņu distancēm pieaugot, kļūs redzams arī efekts – arī šeit galvenais ir pacietība.”

 

Cik reizes nedēļā būtu jāveic ātruma treniņi?

“Vismaz reizi nedēļā, bet tas ir atkarīgs no tā ar kādu mērķi skrien. Ja tāpat vien, lai izkustētos, tad ātruma treniņi var pat nebūt, bet ja grib nopietnus rezultātus, tad prasās jau pēc kādiem 2-3 ātruma treniņiem nedēļā.”

“Pavisam atteikties no tiem nevajadzētu, kaut vai treniņu dažādošanas dēļ. Ja svarīgs rezultāts, ātrums – ātruma treniņus vajadzētu treniņos iekļaut vismaz reizi/divas nedēļā.”

“Ja skrien tikai veselības uzlabošanai/saglabāšanai, tad, iespējams, nevajag vispār.”

“Tas noteikti atkarīgs no treniņu daudzumu nedēļā. Ja 3-4 treniņi nedēļā, tad pietiks noteikti ar vienu ātruma treniņu, bet tiem, kuri skrien katru dienu, noteikti būtu vēlams skriet 2-3 ātruma treniņus.”

“Sākumā jau pāris mēnešus jāsāk skriet, nedomājot par ātruma treniņiem, vajadzētu nostiprināt muguras, vēdera, kāju un pārējā ķermeņa muskulatūru, lielos gan dziļos muskuļus.”

“No pieredzes – līdz 5min/km ātruma treniņi nav vajadzīgi. Vienkātši vismaz reizi nedēļā paskriet kādu gabalu ātrāk. Paliek vieglāk skriet – arī ārtrums paaugsies.”

“Pēc teorijas 15-20% no apjoma. Tātad atkarīgs no apjoma. Ar 5 dienām nedēļā sanāk 1 reizi ātruma treniņu var taisīt.”

“Domāju, ja cilvēks nekam īpaši negatavojas, bet skrien tāpat vien prieka pēc, bez jebkādas programmas, tad arī prieka pēc būtu jāveic ātruma treniņi, tas ir, kad gribas paskriet ātrāk, tad tā arī jādara (tiesa, vairāk par 2 reizēm nedēļā vairākas nedēļas pēc kārtas laikam nebūtu īsti prātīgi).”

“Ja skrien sev, veselībai un priekam, tad par ātrumā treniņiem var nepiedomāt.”

“Lai veiktu ātruma treniņu, vispirms organisms ir jāsagatavo, iesācējam vispār ātruma treniņi nav vajadzīgi, tas ir, kad visprms ir jānorūda sirds muskulis, un jāizskrien zināmais apjoms, un tad var domāt par ātruma treniņiem. “

“Galvenais ir neiesēsties vienā ātrumā, bet taisīt variācijas ar ātrumu.”

“Iesācējam pirmajos skriešanas treniņos ātrums vēl nav jātrenē, kādus 2-3 mēnešus vajadzētu bez tā iztikt, tad, ja grib piedalīties sacensībās, 1-2 reizes nedēļā var veikt ātruma treniņus. To veidi ir ļoti dažādi, daudz informācijas var atrast internetā, bet jebkurā gadījumā pirms šiem treniņiem ir jāvelta laiks, lai lēnām iesildītos un pēc tam atsildītos, tas palīdzēs izvairīties no traumām.”

 

Priekšroka skrējienam no rīta vai vakarā?

“Es dodu priekšroku vakaram, jo tad ķermenis pa dienu ir pamodies. No rīta skrienot ir vairāk jāpiedomā pie iesildīšanās.”

“Man – vakarā. Kādreiz centos iesākt skriet no rīta, tomēr tās bija pārāk lielas mokas.”

“Darbadienās sanāk skriet pēcpusdienā, jo esmu par slinku, lai agrāk pieceltos no rīta. Brīvdienās ceļos laicīgi un eju skriet no rīta.”

“Labāk vakarā (ap 17:00-19:00), karstajās dienās arī vēlāk), bet nepieciešami skrējieni arī no rīta (10:00-12:00), tīri, lai radinātu organismu sacensībām, kuras pārsvarā ir rīta pusē. Ja no rīta, tad patīkamāk pēc vismaz vieglām brokastīm 1-2h iepriekš, bet gatavojoties kaut vai maratonam un tāpat der arī agrie treniņi tukšā dūšā (man sanāk ap 7:00-7:30), lai organisms pasmeļās(mācās to darīt) drusku no iekšējām rezervītēm.”

“Kad ir brīvs laiks. Patīk, ja esmu pamodies. Pārāk liels nogurums pēc darba arī ir traucēklis. Ideāli laikam ir 2-3h pēc pamošanās.”

“Tas ir ļoti individuāli. Karstā laikā parasti tie ir vakari. No rīta, kad organismstikko modies, nebūtu prātīgi to uzreiz likt slodzē. Ja plāno 2 treniņus dienā, tad no rīta parasti ir mierīgs krosiņš līdz 8 km, kas pamodina organismu un sagatavo to vakara treniņam.”

“Par šo domas laika gaitā mainījušās dažādi. Bija laiks, kad uzskatīju, ka vislabāk dienas vidū, jo vakarā ir dienas sagurums un no rīta nevar piecelties. Tad nāca atziņa, ka var gan dienā gan vakarā (atpūta no darba), no rīta joprojām nevar piecelties. Tagad ir tā, ka nu ir vienalga, ka var piecelties no rīta un, ja vajag, var arī pa nakti.”

“Skrienu vakarā pēc darba, bet reizēm patīk piecelties arī no rīta un iesākt dienu ar skrējienu.”

“Man labāk patīk skriet vakarā, jo tad organisms ir pamodies un žirgtāks. Jā, rītos ir sava priekšroka, baudīt rīta saullēktu un putnu dziesmas. Ziemā pa tumšo laiku gan ne pārāk patīk.”

Advertisements

Iekomentē

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s