“Cēsis ECO Trail” – Jauna garša

Pēc finiša

Šādu bildi vajag visiem

Kalni. Mazāki kalniņi un pauguri. Par ko gan es domāju? Vaitad nepietiek ar standarta asfalta posmiesm? Katrā ziņā šis bija jauns izaicinājums un jauna garša – kalni. Distance mani īsti nebiedēja, bet vertikālais kāpums gan.

Pirmos 15 km pat tā īsti nejutu. Likās kā parasts treniņš. Un tad vienā momentā sākās kāpumi ar kuriem vairs nebija tik viegli tikt galā. Kontrolpunkts. Atpūta. Vismaz man šķita, ka atpūta. Tālāk jau gāja visādi. Katrā mazajā kalniņā lēnām uzsoļoju. Kaut kādā momentā vēl izmērcēju kājās. Nebiju sasniedzis vēl divdesmito kilometru, kad jau bija grūti kustēties uz priekšu. Temps jau krietni zemāks par 7 min/km un brīžiem pat lēnāk par 8 min/km. Bija grūti. Gribējās dzert. Jutos pavisam sauss. Jāteic, ka krietni palīdzēja kāds vīrs, vienkārši kaut kur meža vidū. Šķiet, ka viņu satiku kādas reizes četras, bet varbūt tie bija pilnīgi dažādi cilvēki. Patiesībā nebija ne jausmas, jo es tak biju galīgi izslāpis un pats nesaprotu, ko redzēju. Tā nu ir, ka negatavojas kārtīgāk šādiem pasākumiem. Laikam biju aizmirsis par to, ka būs tikai viens dzirdināšanas punkts. Varēju jau kaut vienu pudelīti paņemt līdzi trasē, bet es, protams, to neizdarīju.

Ar visu to staigāšanu vairāk sanāca skatīties visapkārt. Ļoti skaista trase. Ir skaidrs, ka noteikti tur atgriezīšos arī nākamajos gados. Vēl par distanci tikai var padomāt.

CET medālis

CET medālis

Advertisements

Iekomentē

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s