“2. BBPU” – Ba(i)sās izpriecas

BBPU

Pēdējie metri

Četras dienas pirms starta
Iekšējs satraukums man neliek mieru. Visu laiku tā pie sevis domāju: “Vai es to vispār varu?”
Skriets basām nav pārāk daudz, patiesībā pat ļoti maz, bet tomēr uzņemos risku skriet basām, jo neredzu nekādu nozīmi skriet basajā ultrā ar apaviem. Un tad vēl tā distance. Protams, šādu gabaliņu nesanāk skriet tik bieži, un, ja tā pavisam godīgi, neesmu to tā īsti pieveicis daudz reižu, lai šī distance man liktos viegla. Prieks par visiem, kas saņēmušies šim izaicinājumam.

Dienu pirms starta
Esmu patīkami satraukts un tiešām gaidu šo startu. Nespēju iedomāties labāku pasākumu ar ko noslēgt vasaru. Sanāks nedaudz pastresot, uzdzīt pulsiņu, priecāties un gan jau arī bēdāties. Gribēju vēl teikt, ka varbūt arī raudāt, bet tai pat laikā šīs vēl nebūs tik ļoti lielas sacensības, kaut arī lielākās un smagākās kurās piedalīšos. Pēc šāda emociju mikšļa uz studijām atgriezties būs tīrais sīkums. Cerēsim uz labu laiku. Turēšu par visiem īkšķus.

Sacensīnu rīts
Visu laiku cenšos domāt, ka viss būs labi, bet tas palīdz tikai pavisam nedaudz. Vēlviens tāds agrāks pirms sacensību rīts. Arā nedaudz pacēlusies migliņā. Vispār ļoti jauks laiks.

Sacensību rīts

Sacensību rīts

Uz startu!
Esmu nedaudz saguris kamēr vēl tikai nokļuvu līdz šejienei. Pēdējā stunda pagāja nemanot. Beidzot bija jāčāpo uz pludmali – startu. Nokļūšana uz turieni nebija īpaši patīkama, jo nebiju pieradis pie visādiem akmentiņiem un tamlīdzīgi.

1. KP
Pirmos kilometrus īsti pat nejutu. Nekādu īpašo problēmu. Vienkāršs normāla tempa skrējiens. Iespējams pārāk ātrs iesākums, bet likās, ka skrēju daudz lēnāk. Tā nu tie pirmie desmit kilometri bija pievarēti pavisam nemanot. Pie gliemežvāku kraukšķēšanas arī biju nedaudz pieradis. Ēdamais kontrolpunktā pietika, dzeramais arī. Izvēle arī bija pat ļoti pietiekama. Nebija arī tā, ka atskrienu un kaut kā pietrūktu. Tā kā viss bija labi.

2. KP
Patika, ka kontrolpunktā ļoti ātri visas glāzītes tika uzpildītas un nebija jāgaida. Šajā momentā arī pirmās tulznas bija nopelnītas, bet skriet principā vēl tā pat bija diezgan viegli. Pēc pagrieziena Kolkā bija tāds jauks posms, kurā viss krasts bija klāts kokiem. Kādus 500 metrus izskrēju caur mežu, kas arī bija ļoti jauki. Šķiet tāpēc, ka beidzot uz brīdi nomainijās segums. Un skriet bija krietni vieglāk un patīkamāk, neskatoties uz to, ka varbūt pāris skujas iedūrās pēdās. Šis posms vairāk atgādināja par vienu treniņu mājās, kad šo visu jau biju izbaudījis.

Pēdiņas

Pēdiņas..

3. KP
Garākais posms starp kontrolpunktiem. Šeit nu gan kaut ko vairāk uzēdu, t.i. kaut ko vairāk par sieru. Un vēl tam visam pa virsu nāca kāds litrs visādu dzērienu. Tā nebija tā labākā lieta, ko darīt. Pēc šīs pauzes skriešana nu nekāda. Dūra sānā. Pastaigāju. Atkal sāku skriet, bet ne vairāk par kādiem 300 metriem pirms atkal sāka durt sānā, un tā pamazām tik uz priekšu. Nokļūšana līdz nākamajam KP likās tik pat gara, kā visa šodien pieveiktā distance.

4. KP
Beidzot biju ticis līdz tai pēdējai pauzei pirms došanās uz finišu. Biju priecīgs piestāt. Pēdas jau noberztas un kājas piedzītas. Skriešana vairs nebija tā labākā. Bet katrā ziņā tie bija vēl pēdējie kilometri līdz beigām. Pēc īsās distances starta mani, protams, ātri iedzina, jo mans ātrums bija apmēram 9 min/km. Tad kādu laiku paturēju līdzi īsās distances skrējējiem. Bija pat pārliecība, ka iekļaušos sešās stundās, kas man beigās tā arī neizdevās.

Ēdīsim

Tūliņ ēdīsim. Ņam ņam…

Finišš un zupa
Neilgi pirms beigām sāka tā pamatīgāk sāpēt kājas un šķita, ka tas arī viss. Finišu jau redzu, bet uz priekšu vairs netieku. Domāju, ka sākšu raudāt, jo redz tiešām bija tik grūti. Bet neskatoties uz to, caur smiekliem un ar neliela atbalsta palīdzību aizclipoju līdz finišam. Beidzot biju ticis līdz galam. Un tas ir arī pats galvenais, kas bija jāpaveic šodien. Finišējot, emociju līmenis līdz simtam (pilnīgai laimei) nieka sekunžu laikā. Laimīgāks tajā mirklī es vienkārši nevarēju būt. Paiet uz priekšu arī vēl varēju, tāpēc viss bija kārtībā. Biju arī gatavs iet pēc slavenās zupas. Visu laiku labākā pēc sacensību maltīte, bet tas arī laikam tāpēc, ka šīs bija arī manas visu laiku labākās sacensības. Prieks par paveikto.

Par pašu trasi man jāteic, ka biju gaidījis tikai vienu bildi – jūra, smiltis, mežš. Tā jau, protams, tas arī bija, bet tas viss bija ļoti mainīgs. Jūrā iestiepās pa kādam molam un tālumā ik pa laikam varēja manīt kādu laivu, smiltis arī nebija tik vienveidīgas kā biju gaidījis, varēja visu to kārtīgi izbaudīt. Pašā pludmalē, protams, arī pa kādai laivai, kokam vai ceļotāju grupiņai. Mežus nomainīja krūmi, un tad atkal citā posmā vizuāli mežš pienāca tuvāk krastam un tas atkal visu mainīja. Kopumā bija pat ļoti interesanti, un prieks, ka trase pati par sevi bija tik ļoti dažāda.

Tiekamies jau nākamgad 😉

Balviņa

BBPU krūzīte – Prieks par paveikto

Advertisements

2 thoughts on ““2. BBPU” – Ba(i)sās izpriecas

Iekomentē

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s