“SIMTIŅŠ”

Beidzot pludmalē

Sasniedzot pludmali

Nezinu par ko domāju, kad pieteicos šādam pārbaudījumam. Bija vērts noskaidrot, cik tad ilgi varu turēt uz kājām, jo Rīga-Valmiera arī kādreiz būtu jāpievar. Tas laikam arī bija galvenais iemesls, kāpēc gribējās vēl nedaudz paskriet veicot šo simtiņu ar astīti.

Pirmie 15 km pieveikti nemanot, maldīšanās tikai pavisam nedaudz un pat paskriet sanāca. Turpmāk īpašu problēmu ar pareizā ceļa atrašanu vairs nebija, vismaz distances pirmajā pusē. Sasniegta 34 km atzīme, pirmā tāda nopietnā pauzīte, ja to tā var saukt – pārvilkts pirmais zeķu pāris. Trešdaļa distances un viss ir labi. Pirksti nav noberzti. Pateicoties orgiem arī ūdens bija pietiekami. Un tad nāca tāds melanis posms – Ložmetējkalns jeb kā izlaižot vienu mazu līkumu var paķert klāt pāris kilometru. Pēc šīs neveiksmīgās kilometru vākšanas gribējās izstāties. Biju nedaudz nomākts, bet, protams, nepadevos.

Ap 62 km pēc kartes, bet skaidrs, ka bija kāds gabaliņš vairāk. Īsti caur Ķemeru nacionālo nesanāca doties cauri, bet tur pat vien garām sanāca noiet. Nākamie 10 km bija vienkārši mokoši – melna, melna tumsa, viss slapjš, kaut kādi dumbļi un vēl visādas interesantas lietas. Šķiet tajā momentā arī nedaudz pirksti tika noberzti, bet tas jau bija gaidāms, kad kādā peļķē sanāca iekāpt.

81 km – beidzot tika sasniegta pludmale. Kas tur nieka 20 km palikšuši, kas patiesībā vilkās kā kādi 40.
Šeit tad arī notika tā lielākā “rāpošana”, kad pirksti nebija tajā labākajā stāvoklī, ceļi sāp, kājas pašas par sevi arī. Nu interesants stāvoklis bija. Pats jautrākais bija, ka nedaudz piesēdu uz kādu minūti, un piecelties tad vairs būtībā nebija iespējams – tālāk šādas pauzes vairs negribējās taisīt.

Un protams, finišs. Tik pat smaidīgi kā pirmajā un katrnā nākošajā km. Nav jau tā, ka bija viegli, bet tas tiešām bija tāds izklaides pasākums. Paldies Vikai ka sastādīji kompāniju un ka pavilki uz priekšu, kad tas bija vajadzīgs. Bija jautri. Nākamgad atkārtosim. Liels paldies arī organizatoriem, kas nodrošināja visu nepieciešamo. Žēl, ka brīžiem atbalsta mašīnāi nācās mūs ķert rokās, bet katrā ziņā bija ļoti forši, ka tāda vispār bija.

Advertisements

Iekomentē

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s