“Rīga – Valmiera”

Apņemšanās

Apņemšanās (2014.g. septembris)

107 dienas līdz startam – Apņemšanās
Esmu apņēmies piedalīties. Par to šaubu nav. Parasti, veidojot kādu nelielu atskatu par pasākumu, es sāku ar to, ka nezinu par ko domāju, kad izlēmu pieteikties kādam jaunam izaicinājumam, jo tā tas pamatā arī ir. Nekāda konkrēta iemesla tam parasti nav, jo tie tik tādi izklaides pasākumi vien ir. Nekas, ka reizēm gadās arī pa kādam grūtākam posmam. Šoreiz, kad izlēmu par labu šim pasākumam, uzreiz piefiksēju, kāpēc es gribu to paveikt. Un tas ir pavisam vienkārša iemesla dēļ – tak beidzot vajadzētu kaut ko paveikt, pietiks slinkot un muļķi dzīt. Jā, varbūt jau esmu pieveicis kaut ko garāku par maratonu (kaut pašu maratonu īsti neesmu skrējis), bet to tak var paveikt jebkurš. Es tad nu sev to latiņu pacēlu mazdrusciņ augstāk. Izklausās jau tā, ka varētu mani uztvert nopietni. Tagad būs jāgatavojas un jānoskrien. Skan smieklīgi. Tā pat zinu, ka šis būs kārtējais izklaides pasākums. Skrienam taču prieka pēc. Vienīgā pavisam nopietnā lieta ir tāda, ka skreišu, soļošu vai rāpošu, bet līdz galam es tikšu.

90 dienas- Dāvana
Kāds jauks salavecīts nodrošināja man dalību šajā pasākumā (Paldies!).  Tagad jau nu atpakaļ ceļa nav. Pēdējo dienu laikā ir skriets tikai vienu reizi – Skrienu, skrienu vēl! (SSV) 2.4 koptreniņš (32 km). Un vēl pāris mazi treniņi mājās, te pat uz virtuves grīdas. Pilnīgs slinkums jeb Ziemassvētku uzzēšanās un atpūta dīvānā. Man liekas, ka pagājušajā gadā bija līdzīgsa situācija, tikai šim īpašajam treniņu procesam diez vai tas nāks par labu. Dienu skaits līdz startam tikai sarūk un sarūk. Pēc Jaunā gada sagaidīšanas nu tiešām būs jāsāk ar kādiem nopietnākiem treniņiem.

86 dienas – 1. janvāris
Jokus pie malas. Beidzot jāatgūst nedaudz iekavētais. Zinu, ka es to varu. Pie tam, jaungada plānos ietilpst vidēji vismaz stundu dienā pavadīt ‘ne-dīvāna’ režīmā. Tātad garākas pastaigas un kāds skrējiens būs tieši laikā.

77 dienas – Slinkums
Pilnīgs motivācijas trūkums (jeb slinkums). Šķita, ka pēc Jaunā gada būs vieglāk saņemties un iet paskriet. Bet turpināju ar to pašu pasīvo režīmu kā uz Ziemassvētkiem. Pat vingrot pārstāju, bet sākums taču bija tik labs. Zinu, ka tas viss ir galvā, jo parasti, kad domāju par kādu konkrētu kilometru daudzumu, kas būtu jānoskrien, tad uzreiz atmetu ar roku. Vienkārši negribas un viss. Īsākas distances dēļ pat ģērbties negribas. Tas tā interesanti katrā zinā. Turpināšu meklēt motivāciju un iedvesmoties no citiem. Gan jau viss sanāks.

AlbumCover

‘ART’

Tā nu tās slinkuma stundas tiek pavadītas. Beidzot tapa zīmējumu mapes vāks. Pašu mapi arī nedaudz jāpapildina būs, bet to tad vēlāk, atslodzes dienās pēc garākiem treniņiem.

71 diena – Turpinājums sekos

Advertisements

One thought on ““Rīga – Valmiera”

Iekomentē

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s